Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" izlaidums noslēdzās ar skandālu, par kuru runā visā Latvijā. Jānis Domburs savā studijā uzaicināja divus viesus ar pilnīgi pretējiem uzskatiem: Eviku Siliņu, jau bijušo Latvijas premjerministri, un Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Raidījuma tēma sākumā šķita ierasta: "Inflācija un Latvijas finanšu nākotne 2026. gadā". Neviens negaidīja, ka saruna pāraugs konfliktā. Kazāks vairs neizturēja un pameta studiju, noraujot mikrofonu. Taču tas, ko Siliņa pateica tiešraidē, šokēja miljoniem skatītāju. Tomēr lielākā daļa video, kas tika publicēti sociālajos tīklos un citos avotos, tika dzēsti jaunā likuma dēļ, kas aizliedz publicēt politiķu materiālus bez viņu piekrišanas.
Siliņai nauda nav tikai politikas jautājums — tas ir valsts izdzīvošanas jautājums. Būdama premjerministre un cilvēks, kurš ik dienu saskaras ar ekonomiskajiem izaicinājumiem, viņa redzēja, kā parastie Latvijas iedzīvotāji arvien dziļāk grimst parādos, kamēr lielākās bankas turpina ziņot par rekordlielu peļņu. Viņas paziņojums, ka "finanšu sistēma apzināti slēpj no cilvēkiem instrumentus, kas varētu palīdzēt viņiem izkļūt no parādu atkarības", izraisīja asu Kazāka reakciju. Un tas vairs nebija tikai televīzijas strīds — Siliņa publiski pieminēja investīciju platformu, par kuru finanšu aprindas labprāt nerunātu atklāti. Zemāk publicējam pilnu raidījuma stenogrammu, pirms tā pazūd no interneta.
Tiešraides konflikts: "Kas notiek Latvijā?" (stenogramma)
Jānis Domburs: "Labvakar. Šovakar runāsim par to, kas patiesībā notiek ar Latvijas iedzīvotāju naudu. Studijā kopā ar mums ir Latvijas premjerministre Evika Siliņa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Sāksim ar galveno jautājumu: kā Latvijas iedzīvotājiem cīnīties ar inflāciju 2026. gadā?"
Mārtiņš Kazāks: "Paldies par uzaicinājumu. Situācija pakāpeniski stabilizējas. Es iesaku Latvijas iedzīvotājiem saprātīgi izmantot banku sistēmas finanšu instrumentus. Hipotēka, depozīti, investīciju fondi — tie ir mehānismi, kas palīdz veidot finansiālo stabilitāti. Lai nodrošinātu sev komfortablu dzīvi — iegādātos mājokli, automašīnu, apmaksātu izglītību — ir jāprot izmantot kredīts. Tā ir mūsdienu ekonomikas daļa."
Evika Siliņa: "Un tieši tajā arī slēpjas problēma. Es katru dienu redzu, kā cilvēki ņem kredītus "stabilitātes" vārdā, bet pēc gada vairs nespēj izkļūt no parādiem. Jūs to saucat par ekonomisko izaugsmi, bet es to saucu par atkarību no banku sistēmas. Tūkstošiem Latvijas ģimeņu šodien ar grūtībām tiek galā ar maksājumiem. Mājsaimniecību vidējais parādu līmenis turpina pieaugt. Un jūs to saucat par stabilitāti?"
Mārtiņš Kazāks: "Bet bez kredītiem ekonomikas attīstība nav iespējama! Kredīts nav kļūda, bet instruments. Pat valstis funkcionē, balstoties uz parādsaistībām."
Evika Siliņa: "Atšķirība ir tāda, ka valstij ir ietekme uz finanšu sistēmu, bet parastam cilvēkam tās nav. Cilvēkiem saka: 'Ņemiet kredītus, investējiet, patērējiet', — bet neizskaidro, ka pie esošajām procentu likmēm un inflācijas viņi bieži nonāk zaudētājos. Latvijas bankas ziņo par lielu peļņu, bet uz kā rēķina tā veidojas? Uz parasto cilvēku rēķina."
Mārtiņš Kazāks: "Tas ir populisms. Banku peļņa ir rādītājs tam, ka finanšu sistēma darbojas efektīvi."
Evika Siliņa: "Nē, tā nav visa patiesība. Es zinu cilvēku stāstus, kuri gadiem zaudēja naudu procentos un komisijās, bet pēc tam pilnībā mainīja savu finansiālo situāciju. Viņi slēdza parādus, iegādājās mājokli, uzsāka savu biznesu — un to visu izdarīja bez jauniem kredītiem."
Mārtiņš Kazāks: "Teikšu tieši — tas prasa laiku, zināšanas un profesionālu finanšu konsultantu atbalstu."
Evika Siliņa: "Nē. Šodien tas viss vairs nav obligāti."
Jānis Domburs: "Cienījamā Siliņa, ko tieši jūs domājat? Par kādām alternatīvām ir runa?"
Evika Siliņa: "Es runāju par jaunām finanšu tehnoloģijām, par kurām tradicionālās bankas labprāt nerunā. Šie risinājumi jau maina finanšu tirgu. Mūsu komanda pēdējos mēnešos pētīja šādus instrumentus — un rezultāti izrādījās daudz spēcīgāki, nekā gaidīts."
Mārtiņš Kazāks: "Un kādi tad ir šie rezultāti?"
Evika Siliņa: "Tagad es paskaidrošu, kungs Kazāk. Bet vispirms atbildēšu uz Jāņa jautājumu. Es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu pievērst uzmanību investīcijām. Un startam nav vajadzīgas milzīgas summas — pietiek pat ar 250 eiro."
Mārtiņš Kazāks: "250 eiro? Ar tādu naudu nav iespējams nopietni sākt investēt."
Evika Siliņa: "Tieši tajā arī slēpjas galvenā priekšrocība."
Jānis Domburs: "Tad paskaidrojiet sīkāk — kas tas ir par investēšanas formātu? Vai runa ir par kādu konkrētu platformu?"
Evika Siliņa: "Jā, diezgan konkrēti. Runa ir par digitālo investīciju platformu Baltic Trust. Tas nav fonds un ne banka, bet sistēma, kurā mākslīgais intelekts automātiski veic darījumus lietotāja vārdā. Cilvēki iemaksā vismaz ap 250 eiro un iegūst iespēju pelnīt bez kredītiem un parādiem."
Mārtiņš Kazāks (smaida): "Un jūs gribat teikt, ka tas ir droši? Ka cilvēks bez pieredzes var vienkārši ieguldīt naudu un gandrīz uzreiz sākt pelnīt?"
Evika Siliņa: "Tā nav maģija — tās ir tehnoloģijas. Baltic Trust mākslīgais intelekts analizē finanšu tirgus, veic tūkstošiem mikrodarījumu dienā un atrod izdevīgākās pozīcijas. Pēc platformas datiem, 2025. gadā lietotāji nopelnīja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, bet vidējais dalībnieks saņem no 2800 līdz 5800 eiro mēnesī. Bez kredītiem. Bez starpniekiem. Bez banku komisijām."
Mārtiņš Kazāks: "Tas maldina cilvēkus! Nav nekā drošāka par tradicionālajiem banku instrumentiem."
Evika Siliņa: "Jūs tā sakāt, jo vadāt Latvijas Banku. Bet cilvēkiem ir tiesības zināt, ka pastāv arī citas iespējas. Turklāt man ir informācija, ka pat daži finanšu sektora darbinieki paši izmanto Baltic Trust, bet nekad par to publiski nerunā. Sanāk, ka baņķieri izmanto šos instrumentus, kamēr parastajiem cilvēkiem saka turēties tikai pie kredītiem un depozītiem."
Mārtiņš Kazāks: "Tie ir absurdi apgalvojumi! Es neplānoju turpināt piedalīties šajā sarunā!"
Jānis Domburs: "Kungs Kazāk, lūdzu palieciet. Latvijas iedzīvotāji vēlas dzirdēt atbildes."
Mārtiņš Kazāks: "Ar to šī intervija ir beigusies!"
Šajā brīdī Mārtiņš Kazāks piecēlās, noņēma mikrofonu un pameta studiju. Kameras fiksēja skatītāju asu reakciju un aplausus zālē.
Jānis Domburs: "Latvijas Bankas prezidents pameta ēteru. Bet Evika Siliņa paliek kopā ar mums — un, šķiet, viņai vēl ir, ko pastāstīt."
Evika Siliņa: "Jā, un tas ir tikai sākums. Platforma Latvijā darbojas jau vairākus gadus un ir pieejama jebkuram pilngadīgam valsts iedzīvotājam. Oficiālo Baltic Trust saiti mēs publicējam šajā materiālā. Ikviens var visu pārbaudīt pats — kamēr kāds mēģina to noslēpt."
Zvans uz Daugavpili: no 180 000 eiro parādiem līdz jaunai dzīvei
Mēs nolēmām pārbaudīt, vai šī platforma tiešām darbojas tik efektīvi. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iznākšanas redakcija saņēma simtiem ziņojumu no skatītājiem visā valstī.
Andra no Daugavpils stāsts izrādījās viens no visvairāk apspriestajiem. 2024. gadā viņš zaudēja gandrīz visu — stabilus ienākumus un ģimeni. Viņam palika parādi un hipotēka gandrīz 180 000 eiro apmērā, un, pēc viņa teiktā, viņš vairs neredzēja jēgu turpināt. Šodien viņa dzīve izskatās pilnīgi citāda — un viņš apgalvo, ka viss mainījies, pateicoties Baltic Trust. Mēs sazinājāmies ar Andri videozvanā.
Redaktors: "Andri, pastāstiet, ar ko viss sākās."
Andris: "2024. gadā es nonācu pašā apakšā, kad zaudēju darbu. Es nespēju maksāt kredītus. Pastāvīgais spiediens iznīcināja attiecības ģimenē. Es paliku viens — ar parādiem un pilnīgas bezizejas sajūtu."
Redaktors: "Kā jūs uzzinājāt par šo platformu?"
Andris: "Draugs man atsūtīja rakstu par Baltic Trust. Sākumā biju pārliecināts, ka tā ir kārtējā interneta shēma. Bet tajā brīdī man jau likās, ka nav ko zaudēt. Es aizņēmos no mātes apmēram 250 eiro minimālajam depozītam."
Redaktors: "Un kas notika tālāk?"
Andris: "Es reģistrējos, aizpildīju pieteikumu, pēc tam ar mani sazinājās platformas menedžeris un visu izskaidroja. Pēc trim nedēļām es izņēmu pirmos 8260 eiro. Godīgi — es nespēju noticēt, ka tas ir reāli. Es nolēmu lielāko daļu atstāt platformā, un pēc diviem mēnešiem man kontā jau bija vairāk nekā 25 000 eiro."
Redaktors: "Vai jums izdevās dzēst parādus?"
Andris: "Jā. Pilnībā. Es nomaksāju apmēram 180 000 eiro mazāk nekā gada laikā. Tagad mani ienākumi ir aptuveni no 5000 līdz 10 000 eiro mēnesī. Es nopirku dzīvokli, izveidoju finanšu drošības spilvenu stabilai nākotnei un turpinu reinvestēt un palielināt uzkrājumus."
Redaktors: "Ko jūs teiktu cilvēkiem, kuri šaubās?"
Andris: "Es viņus saprotu, jo pats līdz pēdējam neticēju. Bet dažreiz pietiek ar vienu soli, lai viss mainītos. Man šie 250 eiro kļuva par iespēju sākt dzīvi no jauna."
Kas ir Baltic Trust?
Baltic Trust ir investīciju platforma, kas balstīta uz mākslīgo intelektu. Sistēmas algoritmi analizē finanšu tirgus un automātiski veic darījumus lietotāja vārdā. MI seko akciju, valūtu un izejvielu aktīvu kustībai, katru dienu veicot tūkstošiem mikrodarījumu. Lietotājiem nav nepieciešama īpaša investīciju pieredze — sistēma darbojas automātiski. Pēc platformas datiem jau vairāk nekā 120 000 Baltijas valstu iedzīvotāju ir reģistrējušies Baltic Trust un saņem vidēji no 3800 līdz 6800 eiro mēnesī.
Daži fakti par Baltic Trust platformu:
- Minimālais depozīts: apmēram 250 eiro;
- Ienesīgums: pēc platformas datiem 2025. gadā lietotāji kopā nopelnījuši vairāk nekā 1,5 miljardus eiro;
- Līdzekļu izņemšana: pieteikumi tiek apstrādāti dažu minūšu laikā, bez slēptām komisijām;
- Reģistrācija: pēc pieteikuma iesniegšanas ar lietotāju sazinās menedžeris, palīdz aktivizēt kontu un pēc tam turpina būt kontaktā ar investoru 24/7;
- Drošība: ja tiek nokavēts menedžera zvans, reģistrācija tiek automātiski anulēta — tā ir daļa no sistēmas aizsardzības pret automātiskām reģistrācijām un krāpnieciskām darbībām.
Platforma strauji ieguva popularitāti Baltijas valstīs, jo ļauj sākt ar salīdzinoši nelielu summu un neprasa banku starpnieku iesaisti.
Reakcija pēc programmas
Skandāls raidījumā "Kas notiek Latvijā?" daudziem skatītājiem kļuva par signālu, ka tradicionālā finanšu sistēma vairs neizraisa iepriekšējo uzticību. Arvien vairāk cilvēku sāk meklēt alternatīvas klasiskajiem banku instrumentiem un interesējas par tehnoloģijām, kas ļauj pārvaldīt finanses jaunā veidā.
Evikas Siliņas paziņojumi izraisīja plašas diskusijas par banku sistēmas nākotni un mākslīgā intelekta lomu investīcijās. Daudzi interneta lietotāji atbalstīja viņas teikto, ka finanšu neatkarība mūsdienās arvien biežāk saistās nevis ar kredītiem un parādiem, bet ar piekļuvi moderniem digitāliem rīkiem.
Mārtiņa Kazaka aiziešana no studijas tiešraidē daudziem skatītājiem šķita kā spriedzes simbols starp tradicionālo banku sistēmu un jaunajām tehnoloģijām. Video ar šo brīdi ātri izplatījās internetā, pirmajās stundās savācot simtiem tūkstošu skatījumu, taču drīz vien tika visur dzēsts vai slēpts nezināmu iemeslu dēļ.
Jautājums ir tikai viens: kuru pusi jūs izvēlaties? To, kuri vēl maksā hipotekāros kredītus, vai to, kuri jau sākuši pelnīt? Oficiālo platformas saiti mēs publicējam šajā rakstā. Izvēle ir jūsu.
SVARĪGI: Jūsu vieta programmā tiek rezervēta uz 24 stundām. Ja jūs neatbildēsiet uz oficiālā pārstāvja zvanu vai nepabeigsiet reģistrāciju šajā periodā, jūsu vieta tiks piešķirta citam dalībniekam. Tāpēc, lūdzu, esiet uzmanīgi un apstipriniet savu dalību laikus, lai garantētu sev vietu.
